ONKOLOĢIJA | Health Travel Latvia
email-icon info@healthtravellatvia.lv phone-icon +371 29214868
LATVIJAS VESELĪBAS TŪRISMA KLASTERIS
lv

ONKOLOĢIJA

ONKOLOĢIJA

Jurmala city council
Jomas Street 1/5,
Jurmala, LV - 2015
Phone.: +371 67147905
Fax: +371 67147901
e-mail: guntau@jpd.gov.lv

Executive director Gunta Ušpele
guntau@jpd.gov.lv



Registration details:
VAT Nr. LV40008131781
Bank: A/S Swedbank
SWIFT code: HABALV22
Bank Account: LV33HABA0551023531429

 

JAUTĀJUMS?

CAPTCHA
This question is for testing whether or not you are a human visitor and to prevent automated spam submissions.
1400

Ādas vēzis - Melanoma

Jau vairākus gadus ādas vēzis ierindojas pirmajā vietā starp visiem onkoloģijas saslimšanas veidiem. 

Melanoma ir visbīstamākā ādas vēža forma. Tā attīstās no šūnām (melanocītiem), kurās veidojas pigments melanīns. Melanoma izskatās kā dzimumzīme, kas aug un mainās. Tā var veidoties jau no esošas dzimumzīmes, kā arī attīstīties uz iepriekš neizmainītas ādas, jebkur uz ķermeņa.

  • dzimumzīmes veidojumam jābūt simetriskam ar vienādām robežām, nav labi, ja viena mala izteikta, bet otra nav skaidri saskatāma;
  • labdabīgs veidojums parasti ir vienā vai divās krāsās. Ja ir vairāk nekā divas krāsas, šāda dzimumzīme noteikti jāparāda speciālistam;
  • uzmanība jāpievērš tām dzimumzīmēm, kuru diametrs pieaug par vairākiem milimetriem pāris mēnešu laikā;
  • dzimumzīmes virsmai jābūt gludai. Ja tā sāk mainīties (uz tās veidojas kreveles, zvīņas, tā mitro, asiņo), nekavējoties jādodas pie dermatologa.

Melanomas diagnostikas metodes:

  • MoleMax digitālā dermaskopija – dzimumzīmes un ādas virskārtas tiek aplūkotas ar speciālu iekārtu, kas apvieno spēcīgu apgaismojumu un palielinājumu un ietver vienotu dzimumzīmju kartēšanas sistēmu. (20 EUR - 1 veidojums, no 50 EUR - visam ķermenim) Melomax digitālā dermaskopija pieejama
  • Siaskopija - ar datora palīdzību un lāzera skeneri tiek apskatīts katrs veidojums un noteikts tā virspusējais pigments, dziļais pigments, kā arī audu apasiņošana un ādas saistaudu stāvoklis. Lai redzētu, cik dziļš ir veidojums. (no 17 EUR - 1 veidojums) Siaskopija pieejama:
  • Audu histoloģiskā izmeklēšana- liecina par dzimumzīmes labdabīgumu vai ļaundabīgumu. Audu histoloģiskā izmeklēšana pieejama:
  • Optiskā un digitālā dermaskopija ļauj noteikt dzimumzīmju un citu pigmentētu un nepigmentētu ādas veidojumu dabu. Šī metode ļauj noteikt – ādas veidojums ir labdabīgs vai ļaundabīgs un izvēlēties piemērotāko ādas izmaiņu likvidēšanas veidu. (no 15 EUR - 1 veidojums) Optiskā un digitālā dermaskopija pieejama:
  • PET/CT izmeklējums – pārbauda visu ķermeni un sniedz precīzu informāciju par slimības izplatību organismā un ļaundabīgām izmaiņām gan kaulos, gan audos, gan orgānos. PET/CT ir efektīvākā un precīzākā diagnostikas metode pacientiem ar augstu metastāžu iespējamību, kā arī lai veiktu atkārtotu stadijas noteikšanu un agrīni diagnosticētu audzēju atkārtošanos. Melanomai attīstoties, tā var veidot metastāzes galvas smadzenēs, plaušās un aknās, un izšķiroši svarīgi ir tās savlaicīgi atklāt. (no 1085 EUR) PET/CT izmeklējums pieejams:

Melanomas ārstēšana:

  • Stradiņa slimnīcas Onkoloģijas klīnikā, kas darbojas jau 60 gadu ir atklāts renovētais slimnīcas korpuss, kurā atrodas Onkoloģijas klīnika ar tās jauno aprīkojumu - augstas enerģijas lineāro paātrinātāju ar daudzlapiņu kolimatoru un portālo attēlu iegūšanas sistēmu. Tādējādi vienuviet izvietotas gan stacionāra nodaļas, gan ambulatorā daļa un dienas stacionārs, kā arī staru terapija.
  • Stereotaktiskās radioķirurģijas centrs Sigulda, izmantojot unikālo, augstas precizitātes, īpaši radioķirurģijai piemēroto iekārtu Cyberknife M6 , palīdz cīņā ar vēzi, labdabīgiem  audzējiem un citām slimībām, kas ārstējamas izmantojot radioķiruģiju vai staru terapiju. Cyberknife ir īpaši piemērots arī tādu audzēju ārstēšanai, kas atrodas grūti pieejamās vietās, piemēram, galvas un muguras smadzenēs, kustīgajos orgānos un citur.
  • Savukārt, Amber Life Cancer Clinic, pacientiem nodrošina holistisko ārstēšanu, kuras laikā klīnikas pacientiem nodrošina augstas kvalitātes medicīniskos pakalpojumus un pieeju plaša spektra speciālistiem - onkologa, imunologa, fizioterapeita, psihoterapeita, mākslas terapeita, akupunktūras speciālista konsultācijām un arī medicīniskiem izmeklējumiem. Onkolītiskā viroterapija ir vēža ārstēšana ar īpašu vīrusu saturošu medikamentu, kurš spēj atrast un iznīcināt ļaundabīgā audzēja šūnas cilvēka organismā. Medikaments tiek ievadīts organismā ar intramuskulāras injekcijas palīdzību. Viroterapija parasti notiek ambulatoriski pēc individuāli izstrādātas shēmas un atbilstoši lietošanas vadlīnijām. Ārstēšanās vidēji ilgst līdz 3 gadiem, kuras laikā tiek veikts regulārs analīžu monitorings un pacienta novērošana. 

Ja laicīgi atklāj ļaundabīgu audzēju, to iespējams izgriezt un cilvēku pilnībā izārstēt, bet, ja process jau ir izplatījies orgānos – plaušās, nierēs, aknās, smadzenēs vai kaulos, ārstēšana ir apgrūtināta un pilnīgas atveseļošanās iespējas ir niecīgas.

1397

Olnīcu vēzis, dzemdes kakla vēzis

Dzemdes kakla vēzis

Onkoloģiskās saslimšanas parasti ir saistītas ar novecošanos, taču dažas saslimšanas, piemēram, dzemdes kakla vēzis ir iespējams arī gados jaunām meitenēm.

Starp ginekoloģijas onkoloģiskajām saslimšanām endometrija vēzis ir viens no prognostiski labvēlīgākajiem audzējiem, jo simptomi parādās ļoti agrīni un tā ir asiņošana no dzimumceļiem. Visas sievietes pēc 40 gadu vecuma ir obligāti jāizmeklē, ja ir jebkāda veida izmaiņas menstruālajā asiņošanā no ierastā cikla, kā arī obligāti ir jāizmeklē sievietes visos gadījumos, ja ir parādījušies izdalījumi menopauzē. Menopauzē tie var arī nebūt asiņaini - tie var būt gaiši rozīgi līdz pat pavisam dzidriem izdalījumiem no dzimumceļiem.

No dzemdes kakla vēža pacientes ir vairāk pasargātas, ja tās apmeklē dzsemdes kakla vēža skrīningu reizi trijos gados. Ar šādu apmeklējumu biežumu ir pilnīgi pietiekami. Šīs analīzes ļauj pasargāt no dzemdes kakla vēža izveidošanās. Normālā, apzinīgā populācijā dzemdes kakla vēzim vispār nav jābūt, jo tam ir garš attīstības periods (10-15 gadi), kas ļauj mums, ārstiem, pamanīt to dzemdes kakla agrīnu epitēlija bojājumu stadijā, kad tiek konstatēts CIN I, CIN II vai CIN III.

Dzemdes kakla vēža gadījumā ļoti raksturīgi ir asiņaini izdalījumi no dzimumceļiem, kas parādās pēc dzimumattiecībām.

Olnīcu vēzis

Ar olnīcu vēzi ir sarežģītāk, jo joprojām pasaulē nav neviena izmeklējuma, kuru sieviete varētu veikt profilaktiski un tādā veidā sevi pasargāt no olnīcu vēža. Vienīgās rekomendācijas eksistē pacientēm ar pierādītu kādu no BRCA gēnu mutācijām.

Olnīcu vēzis vēsturiski tiek saukts par “kluso slepkavu”, jo olnīcu vēža gadījumā pirmie simptomi ir ārkārtīgi nespecifiski un ne pacientam, ne arī primārās aprūpes speciālistam parasti nerodas aizdomas par šo bīstamo saslimšanu. Parasti ir sūdzības par vēdera palielināšanos apjomā, par dažāda rakstura ēšanas traucējumiem, pilnuma sajūtu pakrūtē, kas ar laiku kļūst aizvien izteiktāki. Sāpes olnīcu vēža gadījumā nav ļoti raksturīgas. Galvenās sūdzības rada šķidruma uzkrāšanās vēdera dobumā.

Diagnostikas metodes:

  • Ginekoloģiskā ultrasonogrāfija ļauj identificēt veidojumus olnīcu rajonā. Ļauj saprast par to iespējamo malignitāti, vai veidojumi ietver sevī onkoloģisko bīstamību. Tāpat arī ultrasonogrāfija ļauj spriest par endometrija stāvokli. Pie endometrija saslimšanām dzemdes dobums būs paplašināts. (no 37 EUR) Ginekoloģiskā ultrasonogrāfija pieejama:
  • Dzemdes kakla vēža gadījumā ļoti informatīvas ir vienkāršās izmeklēšanas metodes – ginekologa apskate ar spoguļiem, nepieciešamības gadījumā kolposkopija ar dzemdes kakla elektroekscīziju vai vienkārši neliela biopsija, ja audzējs ir lielāks un nepieciešama tikai morfoloģiska apstiprināšana.
  • Slimības izplatības izvērtēšanai ļoti informatīva ir kompjūtertomogrāfija vēdera dobuma orgāniem un mazajam iegurnim, kas ļauj spriest par audzēja izplatību vēdera dobumā un limfmezglos. (no 115 EUR) Kompjūtertomogrāfija pieejama:
  • Atsevišķos gadījumos ir nepieciešams veikt magnētisko rezonansi. (no 205 EUR) Magnētiskā rezonanse pieejama:
  • Vēl retāk nepieciešams veikt pozitronu emisijas tomogrāfiju (PET/CT). Šis izmeklējums ir ļoti labs slimības recidīvu gadījumos, kad citas metodes nav tik precīzas. PET/CT atspoguļo paaugstinātu metabolismu, kas ir raksturīgs ļaundabīgiem procesiem. Ar Pet/CT pārbauda visu ķermeni un sniedz precīzu informāciju par slimības izplatību organismā un ļaundabīgām izmaiņām gan kaulos, gan audos, gan orgānos. PET/CT ir īpaši piemērota metode agrīnai recidīva diagnostikai, jo ļauj metastāzes atrast ļoti agrīni, kad par iespējamu audzēja atkārtošanos signalizē vien paaugstināti audzēju marķieri. (no 1085 EUR) PET/CT izmeklējums pieejams:

Ginekoloģijas onkoloģisko saslimšanu ārstēšana:

1398

Krūts vēzis

Krūts vēzis ir viena no visizplatītākajām onkoloģiskajām patoloģijām visā pasaulē. Lai uzlabotu ārstēšanu un mazinātu mirstību no krūts vēža, lielākā nozīme ir agrīnai vēža atklāšanai. Lai uzlabotu agras vēža atklāšanas rādītājus, ejami divi stratēģiski ceļi: attīstīt agrīno diagnostiku un izmantot skrīningu.

Piena dziedzeru diagnostikas metodes ir:

  • palpācija jeb klīniska krūts izmeklēšana iztaustot;
  • radioloģiska jeb attēldiagnostiska izmeklēšana:

– mamogrāfija, tomosintēze (no 59 EUR);

– ultrasonogrāfija (no 45 EUR);

– magnētiskās rezonanses izmeklējums (no 112 EUR);

Izmeklējumi pieejami:

 

  • histoloģiska izmeklēšana – vienmēr krūts vēža diagnoze tiek pierādīta, veicot biopsiju ultrasonogrāfijas vai stereotakses (mamogrāfijas) kontrolē.
  • PET/CT izmeklējums – pārbauda visu ķermeni un sniedz precīzu informāciju par slimības izplatību organismā un ļaundabīgām izmaiņām gan kaulos, gan audos, gan orgānos. Krūts vēža gadījumā PET/CT ir īpaši ieteicams IIIa un IIIb stadijā, kā arī metastāžu diagnostikai, terapijas efektivitātes noteikšanai, pēc terapijas kontrolei un uzraudzībai. (no 1085 EUR) PET/CT izmeklējums ieejams:

Krūts vēža ārstēšana

Krūts vēža ārstēšanai jānotiek specializētos centros vai nodaļās, kur terapiju nodrošina multidisciplināra krūts vēža speciālistu vienība: ķirurgs, radiologs terapeits, onkologs ķīmijterapeits, radiologs diagnosts un patologs (histologs), kuri specializējas tieši krūts vēža diagnostikā un ārstēšanā. Šo multidisciplināro komandu var papildināt arī plastikas ķirurgs, psihologs, fizioterapeits, ģenētiķis un medicīnas māsas, kas specializējušās krūts slimību jomā.

Kad krūts vēža diagnoze ir klīniski un radioloģiski noteikta un morfoloģiski apstiprināta, ārstēšanas stratēģiju parasti izstrādā multidisciplinārs konsilijs. Izvērtējot katru gadījumu šādā konsilijā, veiksmīgas ārstēšanas iespēja pieaug.

Ķirurģiskā ārstēšana sastāv no:

  • audzēja izņemšanas. Parasti tas nozīmē piena dziedzera sektorālu rezekciju (izoperē vienu krūts sektoru) vai mastektomiju, proti, krūti noņem;
  • audu pārvietošanas defekta mazināšanai vai aizpildīšanai. Diemžēl audu pārvietošana un laba kosmētiska efekta radīšana ne vienmēr ir iespējama;
  • limfmezglu ķirurģijas. No paduses tiek izņemti sargmezgli un reizēm, ja to prasa klīniskā situācija, – visi paduses limfmezgli.

Audzēja izņemšana ir visvienkāršākais, bet tai pašā laikā principiāli svarīgākais krūts ķirurģijas etaps. Onkoloģiskajai ķirurģijai vairāk attīstoties, mastektomiju arvien biežāk aizvieto krūti saglabājoša operācija.

Onkoloģijas ķirurgu sadarbība ar plastikas ķirurgiem kļūst arvien ciešāka. Tas ļauj krūts ķirurģijas praksē izmantot arī rekonstrukciju ar silikona implantiem, pārnest lēverus brīvā veidā no cita anatomiskā reģiona, lai aizpildītu pēc onkoloģiskās operācijas izveidojušos defektu. Krūts rekonstrukciju var īstenot gan uzreiz pēc onkoloģiskas operācijas (vienmomenta rekonstrukcija), gan arī vēlāk (atliktā rekonstrukcija), kad piena dziedzeri rekonstruē jau pēc specifiskas sistēmiskās (ķīmijterapijas) un/vai lokālas (staru) terapijas pabeigšanas.

Ar plastiskās un rekonstruktīvās ķirurģijas ienākšanu operatīvajā krūts ķirurģijā robeža starp onkoloģisko un estētisko etapu samazinās. Pašreizējā krūts vēža ķirurģija ir rūpīga balansēšana starp onkoloģiskiem principiem un estētiku.

Ārstēšana pieejama:

Sasniegt vizuāli ideālu estētisku rezultātu pēc implantācijas operācijām var izmantojot paramedicīnas procedūras. Dažreiz pēc mastektomijas operācijām, kad izgriež krūšu dziedzeri ļaundabīga audzēja dēļ, implantē krūšu protēzi un ap areolu paliek neestētiska rēta, kuru var un pat vajag maskēt vadoties pēc pašas areolas vai tās apkārtējiem audiem.Šajā gadījumā trūkst krūts areolas. bet to ir iespējams atjaunot ar trīs dimensiju zīmējumu (no 70 EUR).
Krūts vēža ārstēšanas kompleksā bieži ietilpst staru terapija, kuras blakusefekts var būt daļēja alopecija (matu izkrišana). Un šajā gadījumā mikropigmentēšana ir lielisks dotās  problēmas risinājums. 

Ārstēšana pieejama:

1399

Prostatas vēzis

Prostatas vēzis ir ļaundabīgs audzējs, kurš attīstās prostatas priekšdziedzerī. Tas ir visbiežāk sastopamais vīriešu audzēja veids.

Saslimstības biežums pieaug, sākot ar 50 gadu vecumu, tad samērā strauji palielinās līdz 90 gadu vecumam. Pēc 60 gadu vecuma prostatas vēzis ir konstatējams katram trešajam vīrietim, pēc 70 gadu sasniegšanas jau 40% vīriešiem ir šī saslimšana. 90 gadu vecumā  gandrīz katram prostatā ir konstatētas vēža šūnas.

Prostatas vēzis sākuma stadijās attīstās lēni un gandrīz bez simptomiem. No slimības sākuma līdz pirmajiem simptomiem var paiet vairāki gadi. Šī iemesla dēļ lielākā daļa vīriešu tiem nepievērš pienācīgu uzmanību.

Tā kā priekšdziedzera vēzis parasti aug ļoti lēni, dažiem vīriešiem (īpaši vecāka gadagājuma vai tiem, kam ir kādas citas nopietnas veselības problēmas) var nebūt nepieciešama nekāda ārstēšana. Tā vietā ārsts var izvēlēties tā saucamo novērošanas (nogaidošo) taktiku. Tas nozīmē, ka vēzis tiks rūpīgi novērots (sekojot PSA līmenim asinīs), neizmantojot nekādu ārstēšanu, piemēram, operatīvu vai staru terapiju.  Novērošanas taktika nenozīmē, ka jūs tiksit atstāts bez ievērības. Tieši pretēji – ārsts uzmanīgi vēros tā attīstību. Jums būs jānosaka PSA līmenis un palpatori jāizmeklē priekšdziedzeris ik pēc trim vai sešiem mēnešiem, kā arī ik gadu jāveic priekšdziedzera biopsija. Ja jums sākas kādas sūdzības vai arī audzējs sāk augt ātrāk, jums jāapsver aktīvas terapijas iespēja.

Simptomi

Prostatas vēzis agrīnās stadijās var būt bez simptomiem. Vēlīnās stadijās simptomi palielinās.

Audzējs var sašaurināt urīnizvadkanālu, kas traucē urīna atteci un samazina urīna strūklu, biežāk tas notiek vēlīnās audzēja stadijās. Rodas diskomforta sajūta mazajā iegurnī. Metastāzes kaulos var radīt sāpes vai arī veicināt patoloģiskos lūzumus.

Vīriešiem pēc 45 gadu vecumā vai vīriešiem virs 40 gadiem, kuru radiniekiem ir prostatas vēzis, obligāti ir jāveic PSA analīze un jāapmeklē urologs.

Diagnostika

Urologa konsultācija – ļoti svarīgi pārrunāt ar ārstējošo urologu nepieciešamos diagnostikas izmeklējumus, lai noteiktu precīzu audzēja stadiju un izvēlētos Jums atbilstošāko ārstēšanas taktiku.

Prostatas specifiskais antigēns (PSA) ir imūnreaktīva viela, kura veidojas tikai prostatas audos un nav sastopama citur. Tās daudzuma palielināšanos asins serumā var norādīt  prostatas vēzi,  prostatas izmēra

palielināšanos vai bakteriālais prostatītu. Uzmanīgam jākļūst, kad PSA līmenis pārsniedz 4 ng/ml.

Digitāli rektāla izmeklēšanā ( DRI ), ar pirkstu caur taisno zarnu aptaustot prostatu, nosaka tās formu, izmērus, attiecības ar apkārtējiem orgāniem. Iespējams sataustīt tās struktūras izmaiņas - blīvāka, cietāka, mīkstāka, neviendabīga, mezglaina. DRI var būt nepatīkama, sāpīga, ja strauji iestiepj ānusa muskuli.

Transrektāla sonogrāfija – speciāla ultrasonogrāfijas  zonde ar kuru apskata prostatu caur taisno zarnu. Ārsts ar ultrasonogrāfu  izvērtē priekšdziedzera struktūras izmaiņas un tilpumu.

Prostatas biopsija - ar tievu, speciāli šim nolūkam izgatavotu adatu ultrasonogrāfijas kontrolē caur taisno zarnu paņem 10 līdz 12 audu paraugus no prostatas. Biopsiju veic, ja ir radušās aizdomas par prostatas vēzi vai PSA līmenis asinīs ir lielāks par 4 ng/ml.

Skeleta scintigrāfiju izmanto, lai noteiktu audzēja izplatību kaulos.

agnētiskā rezonanse mazajam iegurnim izmanto, lai noteiktu audzēja izplatību prostatā un iegurņa limfmezglos.

Datortomogrāfija mazajam iegurni un kauliem - nosaka audzēja metastāžu izplatību kaulos un mazajā iegurnī.

Pozitronu emisijas tomogrāfija / Datortomogrāfija/ (PET / DT) – jaunākā izmeklēšanas metode pasaulē, kuru izmanto, lai atklātu audzēja metastāzes limfmezglos un kaulos. Kopš 2016. gada šis izmeklējums ir arī pieejams arī Latvijā. PET/CT izmeklējums – pārbauda visu ķermeni un sniedz precīzu informāciju par slimības izplatību organismā un ļaundabīgām izmaiņām gan kaulos, gan audos, gan orgānos. PET/CT ļauj precīzi un agrīni diagnosticēt prostatas vēža metastāzes un noteikt audzēja izplatību organismā. PET/CT pielieto arī, lai noskaidrotu saņemtās ārstēšanas efektivitāti un plānotu turpmāko terapiju, kā arī, lai agrīni diagnosticētu audzēju atkārtošanos.

Ļoti svarīgi izmeklējumu veikt kvalitatīvi specializētā centros, kur šādus izmeklējumus apraksta, radiologs, kurš specializējās uroloģiskajās pataloģijās.

Stadijas

Stadija I – Audzējs ir ļoti agrīns ar zemu risku, atrodas ļoti mazā prostatas daļā. Mikroskopā audzēja šūnas nav agresīvas.

Stadija II – Audzējs joprojām ir mazs un atrodas prostatas robežās abās daivās, bet mikroskopā var redzēt agresīvas audzēja šūnas.

Stadija III – Audzējs aug ārpus prostatas robežām, ieaug sēklas pūslīšos un blakus esošos audos.

Stadija IV – Audzējs aug vai ieaug blakus orgānos – urīnpūslī, taisnajā zarnā vai ir audzēja metastāzes kaulos, limfmezglos vai plaušās.

Ārstēšana

Prostatas audzēja ārstēšana ir atkarīga no audzēja stadijas.

Ja jums ir prostatas vēzis, pirms ārstēšanas metodes izvēles jāapsver vairāki aspekti, proti, jūsu vecums, vispārējais veselības stāvoklis, ārstēšanas mērķis un jūsu attieksme pret blakusparādībām. Piemēram, daži vīrieši nemaz nevar iedomāties savu dzīvi ar urīna nesaturēšanu vai impotenci. Savukārt citi koncentrējas nevis uz iespējamajām blakusparādībām, bet gan vēlas pilnībā iznīcināt vēža šūnas. Tomēr katra situācija ir unikāla, un to ietekmē daudzi faktori, tādēļ primāri katram pacientam ir jāvēršas pie profesionāliem un pieredzējušiem speciālistiem, lai izvērtējot katru konkrēto gadījumu, ārsti varētu piedāvāt visefektīvāko ārstēšanas veidu.

  • Aktīva novērošana

To izmanto prostatas vēzim ar zemu risku. Pacients regulāri kontrolē PSA līmeni asinīs un apmeklē urologu (reizi 3 – 6 mēnešos). Risks audzēja izplatībai un progresijai ir ļoti zems. Strauja PSA pieauguma gadījumā nepieciešams veikt radikālu ārstēšanu.

Ķirurģiska ārstēšana

Ķirurģisku ārstēšanu pielieto audzējiem I, II un dažreiz III stadijā. Operāciju veic pacientiem, kuru prognozējamais dzīves ilgums ir vairāk par 10 gadiem. Operācijas laikā pilnīgi izņem prostatu un sēklas pūslīšus un augsta riska audzēja gadījumā izņem blakus esošos limfmezglus. Pēc operācijas var attīstīties urīna nesaturēšana un erektīlā disfunkcija.

Ķirurģiskās ārstēšanas metodes

  • Grieziens vēdera apakšējā daļā – operāciju veic caur 10- 15 cm lielu iegriezumu vēdera lejas daļā. Senākā ķirurģiskā metode.
  • Robota asistēta ķirurģija – ķirurģiskie instrumenti ievietoti vēdera dobumā caur maziem ādas iegriezums, instrumenti ir piestiprināti mehanizētā manipulatorā, kuru vada pieredzējis urologs video kontrolē. Audzēju evakuē caur 3-5 cm lielu ādas griezienu.
  • Laparoskopiska roku asistēta ķirurģija - ķirurģiskie instrumenti ievietoti vēdera dobumā caur maziem ādas iegriezumiem, instrumentiem, kurus pieredzējis urologs vada ar rokām video kontrolē. Audzēju izņem caur 3-5 cm lielu ādas iegriezumu.

Ķirurģisko ārstēšanas onkoloģiskie rezultāti caurmērā visām metodēm ir vienādi. Operācijas kvalitāti nosaka urologa operāciju pieredze un zināšanas.

Ja prostatas vēzis atrodas ārpus orgāna robežām vai ir metastazējies (stadijas III-IV). Metastāzes limfmezglos vai citos mīkstajos orgānos Šajās stadijās operācijai nav nozīmes, jo nav iespējams audzēju izņemt, un jebkura sarežģīta manipulācija organismu novārdzinās vēl vairāk. Tā kā audzēja augšanu veicina vīriešu dzimumhormoni, tad galvenais ir novērst to ietekmi uz prostatu. To panāk divējādi: pirmais veids – nomācot vīriešu dzimumhormona (testosterona) veidošanos oliņās; otrais veids – neļaujot šim hormonam piekļūt prostatas vēža šūnām.

Staru terapija

Staru terapija ir ārstēšana ar augstas enerģijas stariem (tādiem kā rentgena stari), lai nogalinātu vai novārdzinātu vēža šūnas. Stari var tikt raidīti no avota, kas atrodas ārpus organisma (ārējā apstarošana) vai no radioaktīviem materiāliem, kas ievietoti tieši audzējā (iekšējā apstarošana jeb brahiterapija).

Staru terapiju dažreiz izvēlas kā pirmo ārstēšanas metodi zemas pakāpes prostatas vēzim, kas nav izplatījies ārpus prostatas vai ir skāris tikai blakus audus. Dažreiz to izmanto tad, ja operācijas laikā netiek izņemti visi vēža audi vai vēzim ir recidīvs pēc operatīvās terapijas. Izārstēšanās iespējas ar staru terapiju ir tādas pašas kā ar operatīvo terapiju. Ja vēzis ir jau vēlīnā stadijā, staru terapija var palīdzēt audzēja apjoma un sāpju mazināšanā.

Ārēja staru terapija prostata no ārpuses tiek apstarota ar radioaktīvo starojumu. Staru terapija ir alternatīva ārstēšanas metode ķirurģiskai, kā radikāli ārstēt prostatas vēzi. Šī metode ir rekomendējama gados vecākiem pacientiem vai pacientiem, kuri nevēlās ķirurģisku ārstēšanu.

Katrs apstarošanas seanss ilgst dažas minūtes. Parasti ambulatori tiek veikti pieci seansi nedēļā, septiņas līdz deviņas nedēļas. Ārstēšana pati par sevi ir ātra un nesāpīga.

Mūsdienās ārējo apstarošanu izvēlas daudz retāk nekā iepriekš. Jaunākās tehnoloģijas ļauj ārstam ar lielākiem panākumiem ārstēt tieši priekšdziedzeri, nepakļaujot radiācijas ietekmei apkārtējos veselos audus. Šīs metodes paredzētas, lai palielinātu efektivitāti un mazinātu blakusparādības.

Staru terapijai arī ir komplikācijas, kuras, pilnveidojoties tehnikai, samazinās līdz minimumam. Iespējams urīnpūšļa iekaisums, kurš izpaužas kā bieža un sāpīga urinācija. Ja cieš resnā zarna, tad iespējamas sāpīgas caurejas, pat ar asins piejaukumu. Šīs neērtības tomēr ir pārejošas un neattīstās visiem pacientiem.

Robotizēta radioķirurģija ar CyberKnife jeb hipofrakcionēta staru terapija ir ārējās staru terapijas veids, kas šobrīd ir atzīts par efektīvāko, drošāko un dzīves kvalitāti vismazāk ietekmējošo zema vai vidēja riska primāra prostatas vēža ārstēšanas metodi. Pielieto I un II stadijas audzēju ārstēšanai. Ārstēšana pati par sevi ir ātra un nesāpīga. Katrs apstarošanas seanss ilgst 45-60 minūtes. Parasti ambulatori tiek veikti pieci ārstēšanas seansi 1 nedēļas laikā.

Šī metode ir rekomendējama pacientiem, kuriem nav piemērota ķirurģiska ārstēšana vai arī gadījumus, kad ķirurģiskās ārstēšanas blakusparādības var būtiski ietekmēt vīrieša dzīves kvalitāti. Metodes 10 gadu pētījumu rezultāti uzrāda līdzvērtīgu efektivitāti audzēja recidīva kontroles nodrošināšanā, salīdzinot ar ķirurģisku ārstēšanu un labāku efektivitāti salīdzinot ar ārējo apstarošanu.

Hipofrakcionētai staru terapijai arī mēdz būt komplikācijas, tomēr salīdzinot ar ķirurģisku ārstēšanu vai ārējo staru terapiju, tās samazinās līdz minimumam. Iespējams urīnizvadkanāla kairinājums, kurš izpaužas kā biežāka un nepatīkamāka urinācija. Atsevišķos gadījumos iespējama viegla caureja. Parasti šīs neērtības pāriet mēneša laikā pēc ārstēšanas.

Robotizēta radioķirurģija ar CyberKnife iespējams pielietot audzējiem arī III un IV stadijā. Ja prostatas vēzis atklāts brīdī, kad tas jau izplatījies ārpus prostatas kapsulas, robotizēto radioķirurģiju iespējams kombinēt ar klasiskām ārstēšanas metodēm gan ar ķirurģisku ārstēšanu, gan ar ārējo staru terapiju.Iepriekš ārstēta prostatas vēža gadījumā, ja tiek konstatēts recidīvs vai atsevišķas metastāzes kaulos, mīkstajos audos vai citur, robotizēta radioķirurģija nodrošina augstu lokālā recidīva kontroli un dod iespēju attālināt hormonus aizvietojošās terapijas uzsākšanu un pagarināt bezsimptomu dzīvildzi.

Iekšējā prostatas apstarošana jeb brahiterapija, kad prostatā un ap to ievada radioaktīvus dēstus (metāliskas radiokatīvas sēklas), kuras darbojas ilgstoši. Šī metodei ir mazāk izteiktas blakus parādību nekā ārējai staru terapijai, jo pieguļošie orgāni tiek mazāk ietekmēti. Šī metode ir jaunāka un ir efektīva audzējiem I un II stadijās. Lai šo metode veiktu nepieciešama anestēzija.

  • Hormonterapija

Hormonterapijas mērķis ir mazināt vīrišķo dzimumhormonu (androgēnu) – arī testosterona – līmeni asinīs. Androgēni, kas pārsvarā veidojas sēkliniekos, izraisa pastiprinātu prostatas vēža šūnu augšanu. Samazinot androgēnu līmeni, prostatas vēzis sarūk vai arī ievērojami palēninās tā augšana. Ar hormonterapiju var kontrolēt vēzi, bet nevar to izārstēt. Hormonterapiju nepārtraukti lietojot 3-4 gadu,  bieži iestājas tā saucamā, hormonu refraktārā situācija, audzēja šūnas paliek nejūtīgas pret hormoniem. Tad jāpāriet pie ķīmijterapijas

  • Ķīmijterapija

Ķīmijterapija nozīmē tādu medikamentu lietošanu, kas nogalina vēža šūnas. Visbiežāk šīs zāles injicē vēnā. Daži medikamenti ir arī tablešu formā. Kad medikaments nonāk asinsritē, tas izplatās pa visu organismu un nogalina vēža šūnas.

Prostatas vēža gadījumā ķīmijterapiju izvēlas tad, kad vēža šūnas ir izplatījušās pa organismu un hormonterapija nav iedarbīga. Šī nav standarta terapija prostatas vēža agrīnajās stadijās. Notiek pētījumi, kur tiek pierādīta ķīmijterapijas īstermiņa kursa efektivitāte pēc prostatas izoperēšanas.

Tāpat kā hormonterapija, arī ķīmijterapija neizārstē vēzi pilnībā. Ar tās palīdzību nevar iznīcināt visas vēža šūnas, tomēr tā var palēnināt audzēja augšanu un mazināt simptomus, tādējādi panākot augstāku dzīves kvalitāti.

 

Jurmala city council
Jomas Street 1/5,
Jurmala, LV - 2015
Phone.: +371 67147905
Fax: +371 67147901
e-mail: guntau@jpd.gov.lv

Executive director Gunta Ušpele
guntau@jpd.gov.lv



Registration details:
VAT Nr. LV40008131781
Bank: A/S Swedbank
SWIFT code: HABALV22
Bank Account: LV33HABA0551023531429

 

JAUTĀJUMS?

CAPTCHA
This question is for testing whether or not you are a human visitor and to prevent automated spam submissions.